Nezāļu ravēšana lielā platībā ir uzdevums, kas noteikti nav viegls, jo prasa ne tikai zināmu piepūli, bet arī neticami daudz laikā. Turklāt nezāles mēdz tik ātri atgriezties.
Ravēšana prasīs daudz pūļu un laika, lai sakārtotu teritoriju. Tiesa, ne visiem tā ir, jo ir cilvēku, kuri šai problēmai pieiet ar izdomu un prātu.
Lai nevajadzētu tērēt ievērojamu daļu laika cīņai ar nezālēm, var izdarīt ļoti vienkāršu lietu.
Problemātiskās vietas ir jānosedz ar zāģu skaidām 5-7 cm biezā slānī.
Laika gaitā koksnes skaidas nosēžas, tādējādi kļūstot par uzticamu segumu, kas kļūst par nepārvaramu barjeru nezālēm.
Un jā, lai gan daudzi dārznieki un dārzkopji uzskata, ka priedes skaidas ir kaitīgas augiem, tā nav taisnība.
Gluži otrādi, svaigas priežu skaidas pasargā augus, jo tām piemīt repelenta īpašības un tās atbaida kaitēkļus, tostarp laputis, un, gluži pretēji, piesaista zemes gabalā lapsenes. Tas ir neticami svarīgi, jo lapsenes ir lielisks apputeksnētajās, kuru klātbūtne ievērojami palielinās ražu.
Zāģu skaidas, protams, paskābina augsni, bet ne pārāk daudz. Kultūrām, kas ir jutīgas pret augsnes skābumu, zāģu skaidas var iepriekš sajaukt ar krītu vai koksnes pelniem.
Lasi vēl: Stjuarte atklāja noslēpumu, kuras ir labākās un kuras sliktākās sēdvietas lidmašīnā
Daudz lielāks apdraudējums ir tajos gadījumos, ja pie koka ir augušas sēnes, kuras izmanto ievērojamu daudzumu slāpekļa no augšējiem augsnes slāņiem. Tam sekojoši šādu koku skaidās var nebūt pilnvērtīgs sastāvs.
Lai novērstu šo pavisam mazo problēmu, izkaisītās zāģu skaidas viegli jāapkaisa ar slāpekļa mēslojumu, piemēram, urīnvielu vai nitrātu (20 g uz kvadrātmetru), un jāiestrādā augsnē.
Šī pavisam vienkāršā metode jums ievērojami atvieglos dzīvi. Jums nenāksies nedēļu no nedēļas ravēt dārzu, bet paralēli tam skaidas sekmēs mitruma noturību, kas ir īpaši būtiski karstā laikā.